Copes piedzīvojumi

Copes piedzīvojumi

otrdiena, 2015. gada 19. maijs

Līdaku sezonas atklāšana

Atklāju līdaku sezonu tik 17. maijā - nekur citur kā dīķī.


Vēsa maija pēcpusdiena un vakars. Pamainījās vēja virziens uz Z no ZR/R. Sāka baroties līdakas gar zāļaino krastu. Uz ēdamgumiju un rotiņu ņemiena nebij. Lietā tika likta dzīvās zivtiņas makšķere uz pludiņu. Saķēru raudeles un metu iekšā, labi tālu uz pretējo krastu.


Ilgi nebij jāgaida līdz akurātam dzīvās zivteles ņemienam gandrīz pie pašas malas. Ass piecirtiens un rokā ir!
~2,5 kg un vēders pills ar mazām raudelēm, ar kurām nu viss dīķis pilns savairojies ir.

otrdiena, 2015. gada 12. maijs

Brekšošana

Agrs 9 maija rīts. Daži pat teiktu - nakts. Ap 3iem pulkstenis.
Pusstunda un jau tiek kārtots fīderis uz copi. Sabarota vieta. Un atkal ir straume... Tas ir draņķīgi, jo liedz piesaistīt ilgstoši nopietnu zivtiņu.


Auksts un dzestrs saullēkts. Cope notiek. Cerību uz straumes mazināšanos arī nepāriet.
Paliels skaits mikrobu. Un tad nopietns kukainītis galā. Pumpē labi.




Un krastā breksēns ~ 1,5-1.7kg un 44cm. Izskatās, ka kāds šopavasar ir aizķēris ar kādu līdaku mānekli šo brekšuli - pie augšējās spuras izteikta un svaiga rēta. Bet prieks pilnīgs. Tikai tas arī ir vienīgais. Ja straume nebūtu tāda, tad šo aptuveni 3.5h laikā būtu iespēja noturēt lielāku skaitu breksēnu un noteikti dabūt kādu vēl smuku brekšuku.

Izbrauciens uz Lielupi

3-ais maijs. Jau iepriekš izlemts, ka jābrauc uz Lielupi uz kārtīgu copi. Esam tur krietnā pēcpusdienā. no rīta lija. Cerība uz siltu un ražīgu vakara copi.




Dažādas sīkaļu copes. Daudz piesitienu. Bet nekas nopietns :(
Vienīgi vakars kā gleznā! Laiks super. Trūkst vienīgi zivtiņas. Nākas secināt, ka tukšā cope šoreiz.
Bet vakars kā bilde!




1. maijs

Spiningošanas un laivošanas sezonas atklāšana. Nedevos nekur ar laivu spiningot. Aizgāju uz savu vietu Juglas kanālā. Gribas beidzot kārtīgi pastrādāt ar fīderi, atsaukt iepriekšējās sezonas skillu.

Aizgāju pievakarē. Straume liela :( Grūti iebarot.



Pieteicās viens breksēns ~700-1kg. Bet tas arī viss.



Straume pieaug un vakars arī nāk klāt jau. Jātaisās uz māju pusi. Grilam iznāks :) ko pie aliņa piekost :)

Vimbās

25-tā aprīļa agrs, agrs rīts. Virziens - Lielupe. Mērķis - vimba. Iepriekšējo reizi pie vimbas tikt neizdevās. Jāmēģina šoreiz. Visi priekšnosacījumi saka, ka jābūt.



Fīderītis ir iemests. Dzestrs rīts. Jāmalko kafija un jāgaida coppe.

Beidzot pirmā ņemamā vimba pieteicas ap 7 no rīta.

Stabilā mērā! Beidzot. Pirmā mēra vimbiņa.

Cope bija tikai uz aptuveni 1h.... Tika dabūta vēlviena vimbiņa un tas arī viss.


Viena vimbiņa ~43cm un otra ~34cm. Pēcāk sāka līņāt lietus un spēkā arī pieņēmās vējš. Copes nekādas.

Vakarā tiek grillēta vimbiņa. Garda gan!

pirmdiena, 2015. gada 16. marts

Pirmā vimbošana

Agrs svētdienas rīts. Laižam uz Lielupi. Pa ceļam secinām, ka rīta gaišums tagad, pavasarī, ir kļuvis katru rītu arvien agrāks un agrāks. Vajadzēja izbraukt ātrāk!

Atrodam ilgi pētīto vietu pie upes. "Veči" jau sēž. Njā, par vēlu... :))))

Iekārtojamies, sametam gruntenes, jāatsēžas krēslā un rīta "dūms" + kafija :)))

100-120gr svini ir tieši laikā. Līmenis Lielupē ir zems. Šogad trakie palu laiki un ledus iziešana ir gājuši secen, kā jau pēdējo gadu ziemas ir "nekādas"maigi sakot. Sistēmu izvēlējos vienai gruntenei no jūras copes, mazliet "upgreidojot" ar garākām pavadiņām un, protams, plastmasas krāsainajām mormiškām. Otrā ir standarta gruntene, arī ar 2vu āķu sistēmu, bet ar slīdošo svinu, kas palielina ēsmas atrašanos tuvāk gruntij.

Rīts ir vienkārši brīnišķīgs - saulīte aust, iesildot pavasara dzestro rītu, gājputnu kāši atgriežas mājās pēc ziemas pieguļas siltajās zemēs.





Mazs "selfijs"arī :)))))


Par pašu copi runājot, nu galīgi švaki ar tām vimbām. It kā ēsma nebij riktīgā, kā vēlāk izrādījas, runājot ar vietējo copes guru, ar kuru reizi pa reizei sapinām gruntenes :)))) Izzinājām informācija, kur noderēs nākamreiz apciemojot Lielupes vimbu, kas noteikti tiks iegūta nākamreiz!

Šoreiz jāiztiek ar pus-kilo brekša kungu, kurš gausi bija iekārtojis manu, vimbai domāto spoguļāķi ar varenu sliekas un muškāpura muškuli. Sākumā likās ka nu tik pirmais vimbucis nāk spirinādamies krastā, bet.... nekā, plakanais brekša kungs.



Daudz ozona, saules, nerealizētu copes brīžu un iedegusi seja :)))))

pirmdiena, 2015. gada 9. februāris

Brekša meklējumos

Ceturtdiena bija saulaina ar vēsu laiku. Bet nu cik nu laiks šoziem var būt vēss... mazliet zem - 10 grādiem pievakarē :) Valdīja augsts atmosfēras spiediens, kas gan nozīmē diezgan vāju copi...



Sagatavoju "ieročus" cīņai un devos pie miera.

07:00 biju uz ezera. Atradu savu veco vietu +-, kur biju bijis pagājušo reizi. Un sāku dot vaļā! Bet cope ļoti ļoti slikta....




Laikapstākļi šorīt bija sagriezušies pilnīgā ķīselī - bija vējš, kurš uz dienas vidu pārvērtās spēcīgas un sniegotās brāzmās. Atmosfēras spiediens strauji nokritās, sakarā ar ciklona iestāšanos. Acīmredzot krasās pārmaiņas bija ietekmējušas zivju apetīti.. Žēl...



Zeme ar debesīm jaucās kopā. Es paliku vienīgais pingvīns uz visa plašā ezera, cik nu vien tālu varēja saskatīt.

Tikai uz dienas vidu, kad laikapstākļi nostabilizējās (stabilu šajā gadījumā es domāju spēcīgo vēju un sniegu), sākās neliela copīte, kura ilga aptuveni 30min....


Lielākajam bambarmaham 500gr, kas jau sāk mazliet līdzināties breksītim, he he. un vēl kaudze ar standarta raudiņām.

Paralēli risinot visādas darba problēmas utt. uz ezera pavadītas 8h...

Vēl gribu pieminēt, ka ~5h nostāvēja ūda uz raudiņu, kurai pat nebija pieskārusies ne līdaķele,. ne zandarts... 
Ne man.ne zivēm nepatīk laikam šīs straujās laika maiņas. Šajā ziņā cope ir viena liela jo liela laimes spēle - es spēju aizdoties uz ūdeņiem tikai, kad ir tāds brīvs brīdis, kas nozīmē, ka esmu atkarīgs no daudz jo dažādiem faktoriem - laikapstākļiem, vēja stipruma un virziena, nokrišņiem utt. Šoreiz nepaveicās.... ir jāmācās, jāmācās un vēlreiz jāmācās par atmosfēras spiedienu maiņām, laikapstākļiem utt,Lai tad, kad brīvs laiks būs daudz :) varētu doties uz copi, tad kad viss saka priekšā - šoreiz ir jābūt tai trofejai!!!

Ne asakas, un tiekamies pie ūdeņiem!

otrdiena, 2015. gada 27. janvāris

23.01.2015

Pirmie zivju meklējumi šogad Alaukstā. Ideja bija 2 dienas pēc kārtas nomaukt - 5dienu un 6dienu, bet nesanāca.
Piektdienas agrs rīts ar palielu abstinences sindromu iesākās.... gadās. Tas vēl jo vairāk mudināja iziet izkustēties svaigā gaisā. Motilis dabūts, ieroči darba kārtībā - tikai uz priekšu. Ledus pārsteidzoši biezs priekš siltās ziemas, ap 35 - 40 cm.


Laiks apmācies, vēja praktiski nav. Vieta - tā pati vecā,kur jau katru gadu tiek makšķerēts. Un es vienīgais tur šodien.

Darbojos ar 2vām pludiņmakšķerītēm.




Mazas raudiņas/plicīši. Nekas jēdzīgs. Kopumā 3 tādi pus-breksēni. Pienāca uz regulāru un intensīvu iebarošanu. Lielākais varbūt ap 400 gramiem...



Breksēnu cope ir atklāta šogad. Nekas jēdzīgs nav (pagaidām). Bet nav jau arī tas laiks vēl - īstais ķeramais. Februāra otrajā pusē - vot tad sāksies ņemiens, kad var cerēt uz kādu trofejas cienīgu eksemplāru!

Ne asakas uz ūdeņiem!!!