Retās copes

Kā jau tas parasti notiek, ikdienas steigā arvien mazāk iznāk pievērsties hobijam, pat pareizāk būtu teikt, sirdslietai - makšķerēšanai. Tādas īstenas copes šajā rudenī tik daudz cik uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Tagad pat grūti atsaukt atmiņā. Noteikti karpu mānīšana un tukšā palikšana ir lieta, kas jāpiemin. Karpu dīķī ir smuki jo smuki exemplāri. Bet padoties gardo boilu aicinājumam nevēlējās.

Brauciens uz butēm bija foršs. Vienīgi to bušu varēja būt maķenīt vairāk.

Arī pēdējā fīder-cope Juglas kanālā bija ok, Sezona uz fīderi tika noslēgta godam!

Bija arī pāris izbraucieni uz rudens līdaku, taču nekas ievērības cienīgs netika notverts.

Gaidot ziemu (kas nu jau ir pienākusi), apskatīju ziemas inventāru.

Manā pusē ledus jau ir ok un jaunnedēļ būs jāiemēģina uz pirmo līdaku copi šogad, izraujoties no pilsētas drūzmas!

Rudens Breksis

Pēc diezgan ilgas pauzes beidzot sanāca, ka varu izskriet uz copi. Div domas nebij - protams uz fīderi un protams uz breksi!
Doma bija agri no rīta jau skriet, bet lietus patraucēja šo visu idejas realizāciju. Un tā tikai ap pus9 biju copes vietā!
Sabaroju un uzreiz, kā sāku fīderēt - sākas straume :( Baigā škrobe! Bet nu kā ir tā ir.
Pirmā piesakās paprāva raudiņa. Nu ok, ja reiz šitā ķersies - arī labi. Kā nekā pēdējā laikā ļoti reti iznāk izrauties uz copi!
Pēc tam sauja ar plicēniem un hops mazs plakanais varbūt uz 300gr. Ahā - saradušies tomēr!
Pozitīvi - straume mazinās! Super, varēs kkādas 2h pamakšķerēt!
Hops - laba cope un ir kaut kas labs! Breksītis uz kilogramu ir uzglabājamā ķeselē! Jau noskatos, ka būs problēmas ar izvadīšanu, jo ir kante ar zālēm un + man nav ķeseles :(
Nepaiet ilgs laiks, ka atkal laba cope - ir kkas labs . Izvadu pāri kantei, jau dabūju virs ūdens un nedaudz atspriegoju auklu un zivs prom ir... Žēl... būtu ķesele būtu kulē!
Vēl pāris nenozīmīgas copes un atsākas straume. Gribu pateikt, ka TIKAI slieka - jo sarkanāka, jo labāk strādā. Baltos muškāpurus vispār neaiztiek.
Un tad tāda jocīga cope ar ilgiem pārtraukumiem. Un beigās spicīte tiek vēl nospriegota - tikai nevar saprast īsti, jo straume arī vanda barotavu, kura jau noteikti ir tukša. Ieraduma pēc piecērtu un kaut kas ļooooti labs ir pieteicies. Jau tā stingri noregulēto spoles bremzi sāk tirkšķināt.Piebildīšu, ka neviena no iepriekšējām šo "pieciršanas stadijas" noregulēto bremzi nevarēja izkustināt. Un atkal mana kļūda.... un arī tas, ka noteikti bija vārgi ieķēries āķis. Atspriegoju uz neilgu brīdi auklu - uzmeta kūleni pusceļā un prom bija... Škrobe - 2-trā zivs normālā jau prom...
Līdz nākamajai nebij ilgi jāgaida - breksēns uz 400 gr. izleca krastā. Kkas patīkams pēc 2-viem pūdeļiem. Straume pieņēmās spēkā un bija grūti redzēt copi. Par copi liecināja tikai spicītes atspriegošanās. Un kā reiz jau 3-šo reizi pēc kārtas kāds dancināja fīdera spicīti. 2-vi varianti - vai nu barotavu dauza pa grunti un velk straume vai arī kaut kas ir iekārojis nu jau vienus no pēdējiem slieku pušķiem. Ass piecirtiens - un ir! Labi pumpē! Par brīnumu diezgan aši izgriezu laukā no ūdens šo, jo mācība no nelaimīgajām 2-vām reizēm. Breksēns smuks. Uz pusotru kilogramu.
Bija vēl viena ļoti smuka  un mierīga cope, bet pārāk ātri piecirtu - nekā. Pulkstenis nāca jau 2-vi dienā. Pašās beigās pilnīgs klusums iestājās un ap 3-iem sāku pakot mantas.
Ļoti žēl, ka tajā vietā ir mainīgā straume (stiprums un virziens). Un straume var būt ļooti spēcīga, ka 120gr aiznes pa gaisu vēl nepiezemējušos.

Kad neķeras...

Brīnišķigā daba laikā, kad zivs negrib kost :) 

Līdaku sezonas atklāšana

Atklāju līdaku sezonu tik 17. maijā - nekur citur kā dīķī.

Vēsa maija pēcpusdiena un vakars. Pamainījās vēja virziens uz Z no ZR/R. Sāka baroties līdakas gar zāļaino krastu. Uz ēdamgumiju un rotiņu ņemiena nebij. Lietā tika likta dzīvās zivtiņas makšķere uz pludiņu. Saķēru raudeles un metu iekšā, labi tālu uz pretējo krastu.

Ilgi nebij jāgaida līdz akurātam dzīvās zivteles ņemienam gandrīz pie pašas malas. Ass piecirtiens un rokā ir!
~2,5 kg un vēders pills ar mazām raudelēm, ar kurām nu viss dīķis pilns savairojies ir.

Brekšošana

Agrs 9 maija rīts. Daži pat teiktu - nakts. Ap 3iem pulkstenis.
Pusstunda un jau tiek kārtots fīderis uz copi. Sabarota vieta. Un atkal ir straume... Tas ir draņķīgi, jo liedz piesaistīt ilgstoši nopietnu zivtiņu.

Auksts un dzestrs saullēkts. Cope notiek. Cerību uz straumes mazināšanos arī nepāriet.
Paliels skaits mikrobu. Un tad nopietns kukainītis galā. Pumpē labi.

Un krastā breksēns ~ 1,5-1.7kg un 44cm. Izskatās, ka kāds šopavasar ir aizķēris ar kādu līdaku mānekli šo brekšuli - pie augšējās spuras izteikta un svaiga rēta. Bet prieks pilnīgs. Tikai tas arī ir vienīgais. Ja straume nebūtu tāda, tad šo aptuveni 3.5h laikā būtu iespēja noturēt lielāku skaitu breksēnu un noteikti dabūt kādu vēl smuku brekšuku.

Izbrauciens uz Lielupi

3-ais maijs. Jau iepriekš izlemts, ka jābrauc uz Lielupi uz kārtīgu copi. Esam tur krietnā pēcpusdienā. no rīta lija. Cerība uz siltu un ražīgu vakara copi.

Dažādas sīkaļu copes. Daudz piesitienu. Bet nekas nopietns :(
Vienīgi vakars kā gleznā! Laiks super. Trūkst vienīgi zivtiņas. Nākas secināt, ka tukšā cope šoreiz.
Bet vakars kā bilde!

1. maijs

Spiningošanas un laivošanas sezonas atklāšana. Nedevos nekur ar laivu spiningot. Aizgāju uz savu vietu Juglas kanālā. Gribas beidzot kārtīgi pastrādāt ar fīderi, atsaukt iepriekšējās sezonas skillu.

Aizgāju pievakarē. Straume liela :( Grūti iebarot.

Pieteicās viens breksēns ~700-1kg. Bet tas arī viss.

Straume pieaug un vakars arī nāk klāt jau. Jātaisās uz māju pusi. Grilam iznāks :) ko pie aliņa piekost :)

Vimbās

25-tā aprīļa agrs, agrs rīts. Virziens - Lielupe. Mērķis - vimba. Iepriekšējo reizi pie vimbas tikt neizdevās. Jāmēģina šoreiz. Visi priekšnosacījumi saka, ka jābūt.

Fīderītis ir iemests. Dzestrs rīts. Jāmalko kafija un jāgaida coppe.

Beidzot pirmā ņemamā vimba pieteicas ap 7 no rīta.

Stabilā mērā! Beidzot. Pirmā mēra vimbiņa.

Cope bija tikai uz aptuveni 1h.... Tika dabūta vēlviena vimbiņa un tas arī viss.

Viena vimbiņa ~43cm un otra ~34cm. Pēcāk sāka līņāt lietus un spēkā arī pieņēmās vējš. Copes nekādas.

Vakarā tiek grillēta vimbiņa. Garda gan!

Pirmā vimbošana

Agrs svētdienas rīts. Laižam uz Lielupi. Pa ceļam secinām, ka rīta gaišums tagad, pavasarī, ir kļuvis katru rītu arvien agrāks un agrāks. Vajadzēja izbraukt ātrāk!

Atrodam ilgi pētīto vietu pie upes. "Veči" jau sēž. Njā, par vēlu... :))))

Iekārtojamies, sametam gruntenes, jāatsēžas krēslā un rīta "dūms" + kafija :)))

100-120gr svini ir tieši laikā. Līmenis Lielupē ir zems. Šogad trakie palu laiki un ledus iziešana ir gājuši secen, kā jau pēdējo gadu ziemas ir "nekādas"maigi sakot. Sistēmu izvēlējos vienai gruntenei no jūras copes, mazliet "upgreidojot" ar garākām pavadiņām un, protams, plastmasas krāsainajām mormiškām. Otrā ir standarta gruntene, arī ar 2vu āķu sistēmu, bet ar slīdošo svinu, kas palielina ēsmas atrašanos tuvāk gruntij.

Rīts ir vienkārši brīnišķīgs - saulīte aust, iesildot pavasara dzestro rītu, gājputnu kāši atgriežas mājās pēc ziemas pieguļas siltajās zemēs.

Mazs "selfijs"arī :)))))

Par pašu copi runājot, nu galīgi švaki ar tām vimbām. It kā ēsma nebij riktīgā, kā vēlāk izrādījas, runājot ar vietējo copes guru, ar kuru reizi pa reizei sapinām gruntenes :)))) Izzinājām informācija, kur noderēs nākamreiz apciemojot Lielupes vimbu, kas noteikti tiks iegūta nākamreiz!

Šoreiz jāiztiek ar pus-kilo brekša kungu, kurš gausi bija iekārtojis manu, vimbai domāto spoguļāķi ar varenu sliekas un muškāpura muškuli. Sākumā likās ka nu tik pirmais vimbucis nāk spirinādamies krastā, bet.... nekā, plakanais brekša kungs.

Daudz ozona, saules, nerealizētu copes brīžu un iedegusi seja :)))))