Atrodam ilgi pētīto vietu pie upes. "Veči" jau sēž. Njā, par vēlu... :))))
Iekārtojamies, sametam gruntenes, jāatsēžas krēslā un rīta "dūms" + kafija :)))
100-120gr svini ir tieši laikā. Līmenis Lielupē ir zems. Šogad trakie palu laiki un ledus iziešana ir gājuši secen, kā jau pēdējo gadu ziemas ir "nekādas"maigi sakot. Sistēmu izvēlējos vienai gruntenei no jūras copes, mazliet "upgreidojot" ar garākām pavadiņām un, protams, plastmasas krāsainajām mormiškām. Otrā ir standarta gruntene, arī ar 2vu āķu sistēmu, bet ar slīdošo svinu, kas palielina ēsmas atrašanos tuvāk gruntij.
Rīts ir vienkārši brīnišķīgs - saulīte aust, iesildot pavasara dzestro rītu, gājputnu kāši atgriežas mājās pēc ziemas pieguļas siltajās zemēs.
Mazs "selfijs"arī :)))))
Par pašu copi runājot, nu galīgi švaki ar tām vimbām. It kā ēsma nebij riktīgā, kā vēlāk izrādījas, runājot ar vietējo copes guru, ar kuru reizi pa reizei sapinām gruntenes :)))) Izzinājām informācija, kur noderēs nākamreiz apciemojot Lielupes vimbu, kas noteikti tiks iegūta nākamreiz!
Šoreiz jāiztiek ar pus-kilo brekša kungu, kurš gausi bija iekārtojis manu, vimbai domāto spoguļāķi ar varenu sliekas un muškāpura muškuli. Sākumā likās ka nu tik pirmais vimbucis nāk spirinādamies krastā, bet.... nekā, plakanais brekša kungs.
Daudz ozona, saules, nerealizētu copes brīžu un iedegusi seja :)))))
