Retās copes

Kā jau tas parasti notiek, ikdienas steigā arvien mazāk iznāk pievērsties hobijam, pat pareizāk būtu teikt, sirdslietai - makšķerēšanai. Tādas īstenas copes šajā rudenī tik daudz cik uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Tagad pat grūti atsaukt atmiņā. Noteikti karpu mānīšana un tukšā palikšana ir lieta, kas jāpiemin. Karpu dīķī ir smuki jo smuki exemplāri. Bet padoties gardo boilu aicinājumam nevēlējās.

Brauciens uz butēm bija foršs. Vienīgi to bušu varēja būt maķenīt vairāk.

Arī pēdējā fīder-cope Juglas kanālā bija ok, Sezona uz fīderi tika noslēgta godam!

Bija arī pāris izbraucieni uz rudens līdaku, taču nekas ievērības cienīgs netika notverts.

Gaidot ziemu (kas nu jau ir pienākusi), apskatīju ziemas inventāru.

Manā pusē ledus jau ir ok un jaunnedēļ būs jāiemēģina uz pirmo līdaku copi šogad, izraujoties no pilsētas drūzmas!