Piektdienā laicīgi jau tika sagādāts viss nepieciešamais - motilis, "traper" barības un viss pārējais, lai ērti varētu sēdēt uz vakti. Un ceļš steidzīgi jau veda uz laukiem, Doma bija 22-23 braukt uz nu jau iepazīto šoziem vietu. Pāris stundas pirms tam aizbraucu saurbu āliņģus divus dubultos, iegāzu aptuveni kilogramu barības iekšā. Pēc tam gatavošanās process - makšķerītes pārtītas, pārbaudīti mezgli vai nav iemetušies un uzsieti jauni āķi 12nr ar atskabargām uz kāta, pabiezi, kārtīgi, viss tika salikts, sapakots, kafija termosā un viss pārējais. Urbi neņēmu, jo vieta jau bija sagatavota.
Aptuveni ap pusē vienpadsmitiem vakarā biju uz vietas ar visu iedzīvi. Vējš lika atkal par sevi manīt. Ar telts uzsliešanu bija problēmas, jo pa vējam to ir pagrūti izdarīt. Tas prasīja ilgāku laiku, bet viss beigās bija ok. Iekārtojos teltī, visu saliku pa rokai, apgaismoju sakārtoju un sāku tīt laukā makšķerītes. Jau iepriekš nolēmu sēdēt uz pludiņu ar ēsmu uz grunts, ar domu, ka necopes gadījumā izvilkšu arī mormišku. Viss salikts, makšķerītes uz vakts un var sākties nakts cope.
Vējš brīžam labi papūta, tā, ka ārā nemaz nelīdu, lai pabaudītu naksnīgo ezera skatu. Zivis apakšā ļoti ātri lika par sevi manīt, rakdamās un mielodamās ar pirms pāris stundām iegāzto barību. Līdz pirmajam brekšiniekam ilgi nebija jāgaida, ~15min.
Pirmā doma spriedelējot par nakts copi bija, ka cope varētu būt līdz kaut kādiem 1-2iem naktī un pēc tam būs klusums, kuru varētu pārtraukt rīta cēliens ap 4iem.
Bet copes sekoja viena otrai, protams ne ar lielu intensitāti, bet ar aptuveni 15-20 min pārtraukumiem, kuru laikā ēsma tika bakstīta šurpu turpu.
Turpinājumā tā pirmā satraukuma sajūta pazuda. To aizstāja darbošanās ap copi, kas neļāva pat iezagties domai par miegu. Salūza saliekamais, ērtais krēsls... tas nozīmēja sēdēšanu uz kastes... knapi stundu biju izbaudījis komfortu :) Copes ar dažādiem uzplūdiem tā arī nebija vēl pārtrūkušas. Laiks skrēja ātri.
Tika mainītas baterijas gan spuldzei, gan galvas gaismeklim, pārsietas makšķerītes, kuras šad un tad sapiņķerējās, ik pa laikam piebartots - laiks pagāja nemitīgi darbojoties. Pieķērās arī pa kādam mazliet lielākam breksēnam ap puskilo svarā, tomēr gaidas pēc trofejas, kuru gandrīz izdevās iegūt iepriekšējā reizē, šad un tad uzplaiksnīja domās - vai tur apakšā varētu būt atnācis šī ezera brekša papus? Varbūt tas man tagad to ēsmu tur baksta un bīda pa grunti?
Trofejas šoreiz izpalika... nedaudz uz rīta pusi pēc 3iem pieteicās 850gr breksēns, kas adrenalīnu uzsita nepajokam :) Malkojot kafiju un ik pa brīdim izvelkot pa kādam breksēnam, ārpus telts bija palicis nedaudz gaišāks. Sapriecājos par rīta copi - nu tik jāsākas intensīvākai ņemšanai. Bet, nekā. Cope aprāvās diezgan pamatīgi. Pieklīda mazie bērneļi, kuri bruka uz ēsmu virsū kā traki. Gribu tikai pieminēt, ka pa nakti neviens bērnelis nepieklīda ēst, un vidējais brekša izmērs bija mazliet lielāks kā iepriekš ķertajiem pa dienu.
Izvilku kombainu un izkāpu pirmo reizi pēc iepriekšējā vakara no telts. Izstaipījos un devos apgaitā pa apkārtnē esošajiem āliņģiem. Tā bija laba ideja - kaut kādus 4 breksēnus svarā ap 300 gramiem izķeksēju no tiem āliņģiem. Rīta vējš bija makten saldējošs, tamdēļ atgriezos teltī. Kādu stundu vēl patracināju bērneļu baru zem sevis, papļāpāju ar atnākušajiem rīta copmaņiem, sakravāju mantas un devos uz mašīnas pusi ar diezgan pasmagu nesamo, ar aptuveni 15kg guvuma.
Lielākais 850 grami un 4 gabali ap 500 gramiem, pārējie maķenīt mazāki.
Nakts cope ļoti iepatikās un nākamajās brīvdienās tas tiks atkārtots ar nerimstošu vēlmi pēc trofejas :) Cope visas nakts garumā tā arī neapsīka.
