Plēsēju medības

Ezera plēsēja - līdaka. Leģendām apvīta, kuras, manuprāt, labākais medību laiks ir rudenī.
Šis rudens mani pārsteidza pozitīvā nozīmē. Iespējams, ka vēl ilgu laiku šo rudeni, šīs oktobra nedēļas nogales atcerēšos kā super-copi. Daudz emociju, adrenalīna un lielisku foto, kā arī pārspēts personīgais rekords - 3.3kg :)

Cope ir forša!

Rudens vēstnesis

Rudens laikam ir mans mīļākais gadalaiks. Tāds savāds salkanums pārņem... kaut kas ir beidzies un kaut kas drīz sāksies - jauns gads, varbūt ziema, kad ledus būs biezs, kad jūrā plosīsies vētras...

Makšķernieks jau dzīvo, manuprāt, nemitīgās ilgās - ilgās pēc ezera, upes un galu galā arī jūras. Jā, jūras. Mums ir paveicies, ka mums ir sava jūrmala, kāpas, dzintars, priedes. Esot copē, tu jau domā par nākamo reizi, kad atgriezīsies, vai gluži pretēji, kal plānus, kur tad var doties nākamajā copes ekspedīcijā.

Mana rudens ekspedīcija sākas ar Kurzemes jūrmalu un butēm. Butēm, kas ne vienmēr parādās makšķernieku spaiņos rudens sākumā. Bet es biju tik noilgojies pēc šī rudens piedzīvojuma, ka nespēju pat oktobri sagaidīt. Devos uz Kurzemi, uz buti.
Buti tā pa īstam arī neredzēju. Bet šoreiz laikam svarīgāka bija tā sajūta, tas process - sajust jūru, sajust daļu no sevis. Tas arī ir labi. Esot copē, tu vari izdomāties par visādām lietām vai arī tu vari vienkārši neko nedomāt un izbaudīt procesu, dabu. Un jūra tomēr ir ar savu raksturu un nokrāsu - tā ir īpaša sajūta.

Purva ezera sivēns - līnis

Maija beigas, jūnija sākums, kā jau katru gadu, manā makšķernieka kalendārā, ir atvēlēts līņu medībām. Nemāku pateikt, kāpēc, bet šī zivs un viss tas līņa makšķerēšanas process mani ir aizrāvis ļoti. Gadu no gada pētot un mācoties konkrētā ezera īpatnības un līņa barošanās paradumus, beigu beigās lēnām tu tuvojies pilnībai, vismaz pašam tā liekas. Līdz atkal viņi izspēle tādu joku, ka liekas - nu kā tā?! Visam taču vajadzēja būt mazliet citādāk...

Šoreiz nav vēlēšanās smalki un sīki aprakstīt visu procesu, jo detaļās jau visu esmu nedaudz aizmirsis, bet to adrenalīnu un to īpašo sajūtu, kuru katrs makšķernieks zin, pēc kuras viņš tiecas ik katrā copes reizē, es jūtu vēl šobrīd. Un neatkarīgi no tā, vai tā ir "lielā zivs", apmākusies, lietaina diena, dzestrs saulēkts, rudenīgs saules riets, nakts pie ugunskura, balta un sniegota diena pie āliņģa - katram tas ir savs un neatņemams.

Medībās rezultātā 6 līņuki, trofeja - 2.4kg, mazākais 1.6kg, kā arī līdacēns uz fīderīša

Enjoy:

Beidzot ir laiks apsēsties un atskatīties uz rudens beigu uz ziemas copi - uztaisīt nelielu apkopojumu. Kāpēc nelielu? Jo nav ar ko dižoties šoziem. Līdaku tā arī nesagaidīju atšķirībā no pagājušās ziemas, breksis tikai tagad sākas. Bet nu par visu pēc kārtas.

Neesmu "baigais" spiningotājs, bet savu laiku pa gadu tam atvēlu. Šoreiz devos baudīt rudeni Gaujas krastos. Diemžēl zivtiņu nesatiku, bet svaigu gaisu saelpojos pilnībā.

Vēlā rudenī biju nolēmis izmānīt vēdzeli no paslēptuves. Sanāca tīri tā neko: 370, 640 un 630 grami smagas vēdzelītes aptuveni 4 pasēdēšanas reizēs. Pašam prieks! Ēsma - zivs fileja + naktenis.

Pēc tam jau pacietīgi gaidīju ledu, kas nemaz tik devīgs šoziem nav bijis, tik vien kā pāris klusās dabas :)

Gan jau pāris kilogrami ar raudelēm un asarēniem šoziem ir noķerti priekš kaķa, bet nekas vairāk. Arī abas nakts vaktes uz breksi bij nosacīti tukšā - katrā reizē pa vienam pusbreksēnam tik vien bija, kā arī diezgan nosalu, jo teltī bez apsildes -22 uz ezera klajuma nav īsti komfortabli. Gaužām pieticīga šī ziema priekš manis. Bet to visu ceru vēl labot, jo cītīgi gatavojos jau trešajai nakts copei, kas, cerams, būs veiksmīga. Un tad gan jau būs detalizētāks apraksts :) Kā arī ledus vēl Vidzemes pusē būs savu mēnesi noteikti! Tiekamies copē!