Pus 4 no rīta zvana modinātājs, laiks taisīties. Kafija termosā, kastes ar telti un urbi mašīnā, atslēga aizdedzē un aiziet. Piebraucot pie ezera, vējš liek par sevi manīt. Iepriekšējā vakarā jau nopratu, ka būs vējains. Telti uzsliet bija nelielas problēmas, jo vējš dzina visu pa gaisu. Beidzot viss sakārtots, pludiņš ielaists āliņģī un var ieslīgt gaidās. Ilgi nav jāgaida līdz pirmais pus-breksēns tiek izvilkts. Pēc tam aptuveni 20min pauze un uzsēžas kaut kas labs. Pievilku pie āliņģa, uzsitās pret āliņģa malu un prom bija. Breksēns aptuveni kilograma svarā. Žēl... Pēc tam seko ilgāka pauze bez copēm. Jāiedzer kafija, jo miegs nedaudz sāk mākties virsū. Vējš aizvien stiprāk sāk purināt telti, esmu spiests pārsēsties, lai telti neliektu vējš. Piesakās pa kādai raudai, breksīšu bērnelim, bet nekas nopietns. Pāreju uz copi ar mormišku, jo zivis paliek kūtras. Ārā laiks arī nav no tiek labākajiem - vējš, brīžam saule, brīžam putenis. Piesakās pa kādam pusaudzim brekšu, un tad ļoti izteikts sardziņa pacēliens un ir! Smags. No sešiem metriem pievaru piecus un tad trūkst vadzis..
Tāāāāāāāda škrobe... Nafig visus tos sūdus, Nu tad nāca ārā trīskārtīgi un desmitstāvīgi. Pēc sajūtām trofeja. Tādu smagumu ziemā uz brekšiem nebiju cēlis... Nomierinājos, turpināju copi, bet nekas prātīgs nedevās rokā, tamdēļ beidzu copi. Kopā ~5kg breksīši ar raudām.
Gribu, negribu, it kā varētu, nē, bet jāaizbrauc āliņģis pārbaudīt, kurā copes beigās iegāzu aptuveni kilogramu provianta.
Tik agri nepiecēlos, bet mazliet pirms septiņiem piecēlu sevi un aizbraucu. Šoreiz bez telts (varēja jau paņemt līdzi, jo putenis bija nepajokam). Ātri vien atradu vakardienas āliņģi, ņemot vērā to, ka virsledus reljefs bija pilnībā pamainījies. Cerības atkal lielas. Iesākumā pludiņu nemaz neliku lietā, jo pārbaudīju ar savu kombainu kas tur apakšā notiek. Hopā un breksītis uz 250 gramiem ārā. Notiek ieroču maiņa un pludiņš augšā, piecirtiens un ir! Ir apakšā bariņš sapulcējies. Var sākties cope. Mācoties no vakardienas kļūdām, pamainīju izvilkšanas tehniku tā, lai nerodas nevienā brīdī nenospriegota aukla, kā arī nomainīju āķi pludiņam ar divus izmērus lielāku, jo bija diezgan daudz nodilušu copju. Izdevās. Pludiņa pacēlumi bija daudz un gandrīz visi rezultatīvi. Man sapņos laikam rādīsies pludiņš, jo aizverot acis, to redzi :) Ļoti liels putenis iet vaļā uz ezera un šoreiz es pārliecinos par veco teicienu, ka nav nepiemērotu laikapstākļu, ir nepiemērots apģērbs. Es jutos ļoti labi un silti arī šādā vējā. Kopumā 21 breksēns kopējā svarā 5kg, lielākais mazliet zem 500 gramiem. Trofejas nepieteicās šoreiz, bet meklējumi nebeidzas. Nākamreiz būšu gatavs. Šo copi beidzu ar divējādām sajūtām - tas ko daru, ir pareizi, esmu uz pareizā ceļa, bet pieļauju pārāk stulbas kļūdas (kuras par laimi laboju), un šoreiz arī "tehnika" pievīla. Mana trofeja vēl joprojām ir kaut kur tur...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru