Agrs sestdienas rīts, mazliet aizgulējies, dodamies uz Kurzemes jūrmalu, uz Mazirbi, starp Kolku un Ventspili, Nekad tur neesmu bijis, šī būs pirmā reize tajā galā. Viss jau sapakots, sistēmas sasietas, sataisītas. It īpaši 3 āķu sistēma ar rotiņu lapiņām un luminiscējošām pērlītēm, kuras, manuprāt, butēm dikti ies pie sirds. Pēc div-ar-pus stundām esam pie jūrjas. Tautas daudz, emocijas pacilātas, un pirmās ziņas, ka cope ir!
Vieta atrasta, nepilnu kilometru no mašīnas, kāti ieriktēti, ēsma salikta un aizžvidzināta jūrā uz vakti. Par inventāru - principā rupji kāti (tests no 120 uz augšu), ja ir liels vilnis, straume utt., tad 140-170gr svins jāliek galā un kātiem tests ap 200/240gr. Man šie ir ar testu līdz 240. Aukla 0.35 uz augšu diametrā, atsvari nu džāda smaguma - 70-170gr, espersonīgi izmantoju piramīdas formas, jo gludie tā neiesēžas smiltīs un tiek valsīti pa grunti, bušu sistēmas var sapirkt copes veikalā, bet man patīk eksperimentēt un es pa kādai uzsienu arī pats (ar rotiņu lapiņām strādāja lieliski šoreiz). Ēsmas jūrai dažādākās - vārīta garnele, svaiga garnele, svaiga reņģīte (safilēta), sliekas, breksīša/raudas/ķīša/karūsas gabaliņi. Vienvārdsakot, rupjš inventārs un gaļas gabali uz āķiem.
Nepieminēju, ka uz vietas bijām ap 9 un pirmo brīdi, nepilna stunda pagāja, lai sariktētos un izpētītu sēkļus utt. Pirmā nopietnā cope uz 10 aptuveni bija un pirmā butīte pludmalē.
Arī līdz nākamajai nebija ilgi jāgaida. Sākās ļoti stabila cope. Bija jādarbojas visu laiku. Pa visiem kātiem pēc kārtas. Piebilst gribu, ka jūrā viens makšķernieks ar derīgu makšķernieka karti drīkst izmantot maksimums 3 kātus ar 9 āķiem. Ja ir cope, tad šos 3 kātus jau ir grūtības apkalpot, kā tas bija man šoreiz!
Butītes nāca ļoti raiti un stabili līdz ~12 pusdienlaikā. Izmērs arī priecēja un spainis bija pāri pusei. Bet pēc tam tā cope apsīka. Sakās daudz tukšo copju un izmērs arī kļuva krietni mazāks. Pieņēmās A vējš spēkā, bet jūra savu pierasto vēju gan neparādīja šoreiz un labi vien ir, jo gan vilnis, gan laiks bija lielisks, lai baudītu šo pasākumu! Tikai viena bēda gadījās, vienā metienā nebūtībā aizgāja aukla ar visu manu paštaisīto un šoreiz lieliski strādājošo sistēmu. Izrāva kaseti tukšu ka nemetās... škrobe baigā, mēģināju vēl brist pakaļ, aizāķēt ar citu makšķeri, bet nekā...
Diena skrēja uz priekšu nemanot. Nebija pat īsti laika apsēsties, iedzert tēju un izbaudīt apkārtni. Visu laiku norisinājās kaut kāda darbība par un ap makšķerēm.
Līdz saule jau liecināja par to, ka gatavojas rietam un vakaram.
Nobeigts jau bija pirmais spainis un iesākts otrais (limits atļauj vienā makšķerēšanas reizē uz vienu cilvēku paturēt 10kg butes), mēs šoreiz bijām divatā, tamdēļ viennozīmīgi copi turpinājām. Un palaimējās noķert savu pazaudēto sistēmu ar visu auklu, vairākkārt metot aptuveni tajā vietā, kur viņa pazuda, vienā no reizēm pārmetot makšķeri, izdevās aizķert un izvilkt ārā :) uzreiz sēju galā un turpināju ar savu rezultatīvo kombainu pļaut butes.
Vakars iestājās nemanot, saulīte norietēja, dāvājot foršu kluso dabu ar makšķerkātiem :)
Otrais spainis jau bija ticis 1/3 un doma bija sagaidīt tumsu, jo butes īstā cope jau notiek pa tumsu. Bet copes nebija.... nākot vakaram, butītes palika arvien mazāk un mazākas, sapratuši, ka štelles te nebūs vairāk, noguruši pēc darbīgas dienas, teicām jūrai paldies, uz satikšanos līdz nākamajai reizei, devāmies riktēties uz māju pusi. Pulkstenis rādija ap 8 vakarā jau, līdz mājam ap 200km, nogurums, mazliet miegs, bet milzīgs gandarījums un lieliskas sajūtas un pēcgarša pēc rezultatīvās copes (nekad tik daudz nebiju saķēris jūrā bušu ~12/13kg).
Diena pēc brauciena - nedaudz nogurums, dzestrs rīts un darbošanās ap loma pagatavošanu - kūpinām!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru